Ceļošana man jau pāris gadus ir kļuvusi par vairāk kā hobiju. Tā ir mana viena no mīlestībām pret manu vasti. Iespējams mums visiem būtu vairāk jāiepazīst sava valsts un tās apslēptās dāvanas, par kurām mēs tikai retumis uzzinām ko vairāk. Kam tas šķiet krūmājs un "džungļi", tā man ir neskartā daba. Tā arī ir mana stihija - censties izzināt vietas, kas parastam vidusmēra Latvijas dabas mīlētājam iet secen. Es gribu, lai civēki vairāk zina par mazajām klinšu ieskautajām upītēm un strautiem, kas citam var šķist mazs un sīkums, man sagādā priekukjebkurš atrastais mazais klints bluķītis vai maza strautu gravas ainava.

No līdzcivēkiem esmu sapratis, ka maz mums zināms par savu vasti un tās dabas objektiem, kas netiek iekļauti popuārajos tūrisma ceļvežos. Arī man tā sākumā bija un pat līdz šim brīdim, katru reizi ejot jaunā piedzīvojumā sāk šķist, ka es arvien mazāk zinu un arvienavairāk vēl ir palicis, ko redzēt. Tas ir kā nebeidzamais stāsts.

Es zinu, ka ir daudz cilvēki, kas par mani redzējuši daudz vairāk, iet pārgājienos, brauc aivu braucienos daudz biežāk par mani, taču ne visi ar to ir gatavi padalīties, protams, ne jau aiz skopuma, bet iemesli, kā jau mums dzīvē notiek, var būt visdažādākie.

Pie dabas esmu bijis jau no pašas bērnības, un vienmēr paticis staigāt pa mežiem, kā jau savulaik lielākai daļai no mums neatņemamas bērnības jsastāvdaļa bija štābiks mežā, kur varēja netīrām mutēm spēlēt indiāņus un kovbojus. Bet stāsts, kapēc es cenšos ar Jums padaīties šajā visā, ir pavisam vienkāršs. Brīdī, kad es sāku pievērsties Latvijas iepazīšanai, mani nepatīkami pārsteidza, jo informācijas daudzums, par ne tik populāriem dabas objektiem ir praktiski nekāds. Tas ir kā salasīt atkal kopā baložiem sadrupinātu maizes riecienu.āKaut kur kaut ko var atrast un ir pāris entuziasti, tāpēc esmu nolēmis pievienoties šim entuziastu pulciņam un papildināt informāciju Latvijas interneta vidē par vietām, uz kurām, ja vien jums nav bail sasmērēt drēbes, saslapināt kājas un vakarā justies, kā caur centrafūgu izlaistam, būtu ietecams un Jums pašiem interesanti aizbraukt un paskatīties savām acīm. Būtu gan jāatcerās, ka pārāk liela pārgalvība dabā arī nebūtu ieteicama. Katru reizi, kad izlemsiet kaut kur doties, kas, Jūsuprāt, ietver kaut kādas ekstrēmisma pazīmes (katram tas var būt citā līmenī), būtu vērts painteresēties pie cilvēkiem, kas ir bijuši dabā, kā uzvesties un kas būtu jāņem vērā atrodoties vidē, kas jums ir sveša un nepazīstama.